Arvien pieaug spriedze starp Savienotaj?m valst?m un Ir?nu. ASV uz Persijas l??a re?ionu nos?t?jušas papildus karav?rus, vainojot Ir?nu Jap?nai un Norv?g?ijai piederošu tankku?u spridzin?šan?. Vai tieš?m Persijas l?c? var uzliesmot bru?ots konflikts.
Ar milz?g?m protesta akcij?m pasaules uzman?bu ir piev?rsusi Honkonga. Pag?juš?s ned??as nogal? iel?s izg?ja divi miljoni cilv?ku, lai protest?tu pret projektu ?aut ??nai izdot aizdom?s turamos. K?p?c tas rais?jis t?dus protestus un ko m?s visp?r zin?m par Honkong? valdošo noska?ojumu.
21.j?nij? Baltkrievij? ierodas Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedjevs, lai run?tu par Krievijas un Baltkrievijas padzi?in?tu integr?ciju. K?das ir ieceres atdz?vin?t n?ku?ojošo ideju par savienotas Krievijas un Baltkrievijas valsts izveidi, par ko abas puses ar l?gumu vienoj?s jau pirms 20 gadiem.
Notikumus kop? ar raid?juma vad?t?jiem analiz? Latvijas ?rpolitikas instit?ta p?tnieks M?ris Andž?ns un R?gas Stradi?a universit?tes studente Sintija B?rzi?a.
Sasp?l?jums Om?nas l?c?
13. j?nij? Om?nas l?c?, uz dienvidiem no Hormuza šauruma, ar spr?dzieniem tika boj?ti divi tankku?i, kas pieder norv??u un jap??u ku?niec?bas komp?nij?m un ku?o ar M?ršala salu un Panamas karogiem. Spr?dziena rezult?t? nelielas traumas guva viens jap??u komp?nijai piederoš? tankera apkalpes loceklis, ta?u abi ku?i palika uz ?dens un tika nog?d?ti Apvienoto Ar?bu Emir?tu ost?s.
P?c visa spriežot, tas bijis profesion?li pl?nots un ?stenots uzbrukums, kur? izmantotas ku?u korpusiem piestiprin?tas m?nas. Spridzek?u jauda un novietojums izv?l?ts t?, lai ku?i tiktu boj?ti, bet netiktu nogremd?ti, t? radot cilv?ku upurus un plašu vides pies?r?ojumu. Tas vedina dom?t, ka oper?ciju ?stenojuši profesion?li milit?risti. Savienoto Valstu administr?cija valsts sekret?ra Maika Pompeo person? nekav?j?s vainot notikušaj? Ir?nu, k? pier?d?jumus izplatot no lidmaš?nas uz?emtas fotogr?fijas un video, kuros redzams, k? vienam no tankeriem pietuvojies ?trgaitas kuteris un uz t? kl?ja esošie ?audis gl?bšanas vest?s veic k?das manipul?cijas.
K? apgalvo ASV p?rst?vji, tie ir Ir?nas Revolucion?r?s gvardes speci?lo uzdevumu vien?bas karav?ri, kuri no?em no tankku?a s?niem tur piestiprin?tu, bet neeksplod?jušu spridzekli. Savienoto Valstu t?l?t?j? reakcija bija savu milit?ro sp?ku palielin?šana re?ion? ar v?l t?kstoti karav?ru – papildus tiem 1500, kuri turp tika nos?t?ti jau maij?, kad l?dz?gu uzbrukumu piedz?voja ?etri tankeri Apvienoto Ar?bu Emir?tu teritori?lajos ?de?os. Tik?m Ir?na noliegusi jebk?du saist?bu ar šo uzbrukumu, tom?r gr?ti iedom?ties citu re?iona valsti, kurai b?tu gan iesp?jas, gan mot?vs t? ?stenošanai.
Protesti Honkong?
1997. gad? Honkonga no britu aizj?ras ?pašuma k?uva par ??nas Tautas Republikas ?pašo administrat?vo rajonu ar savu neatkar?gu likumdošanu, tiesu varu, Pekinai tieši nepak?aut?m p?rvaldes instit?cij?m, savu val?tu un no p?r?j?s ??nas atš?ir?gu ekonomisko sist?mu. Kopš š?s valstisk? statusa mai?as Honkong? vair?kk?rt notikuši plaši un ilgstoši protesti, kuru iemesls liel?ko tiesu bijuši Pekinas m??in?jumi pak?aut autonomo teritoriju cieš?kai kontrolei un main?t taj? past?vošo tiesisko k?rt?bu.
Š?ds mot?vs izrais?jis ar? protestus, kuri s?k?s apr??a beig?s un ir izv?rtušies par plaš?kajiem Honkongas v?stur?. Iemesls ir Honkongas Likumdošanas padomes – autonomijas parlamenta – virz?tais likumprojekts, kas paredz iesp?ju izdot ??nai Honkong? arest?tas personas. Likumprojekta iniciatori uzsver, ka tas dom?ts, lai izraid?tu uz ??nu autonomij? neleg?li iece?ojušos, ta?u projekta pretinieki uzskata, ka likums ?aus izdot totalit?r?s varas ties?šanai t?s pretiniekus, kuri l?dz šim Honkong? var?ja justies sal?dzinoši droši.
9. j?nij? protesta g?jien? pret likuma pie?emšanu izg?ja vismaz miljons honkongiešu. Kad v?l? vakar? autonomijas administr?cija pazi?oja, ka likumprojekta virz?ba netiks aptur?ta, iel?s v?l palikušie demonstranti s?ka jaukt policijas barjeras, apm?t?t ar to konstrukcij?m un citiem priekšmetiem policistus, kuri atbild?ja ar stekiem un piparu g?zi. Sekoja masveid?gi protesti 12. j?nij?, kad policija atkal laida darb? stekus un asaru g?zi, viet?m ar? gumijas lodes.
Galu gal? 15. j?nij? Honkongas ?paš? administrat?v? rajona augst?k? amatpersona, administrat?v? sekret?re Kerija Lema pazi?oja, ka likumprojekta izskat?šana tiek atlikta. T? ir pirm? varas piek?pšan?s Honkong? kopš daudziem gadiem, ta?u protest?t?ji jau prasa daudz vair?k – piln?gu likumprojekta atsaukšanu, sekret?res Lemas atk?pšanos un aps?dz?bu atcelšanu protestos iesaist?tajiem. Soci?lajos t?klos tiek izplat?ti aicin?jumi iziet jaun?s protesta akcij?s piektdien, un past?v bažas par vardarb?bas eskal?ciju starp protest?t?jiem un policiju.
Krievijas un Baltkrievijas integr?cijas projekts
21. j?nij? Baltkrieviju apmekl?s Krievijas Feder?cijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, kurš ar savu baltkrievu kol??i Sergeju Rumasu apspried?s abu valstu „padzi?in?t?s integr?cijas” turpm?ko virz?bu. Ofici?li šis integr?cijas projekts tiek d?v?ts par „Krievijas un Baltkrievijas savienot?s valsts izveidi”, un attiec?gais l?gums tika parakst?ts v?l 1999. gad?. Tas paredz pak?penisku vienotas politisk?s, ekonomisk?s, milit?r?s, tiesisk?s un humanit?r?s telpas izveidi, ar t?diem vienotas valsts atrib?tiem k? augst?kie likumdev?jas un izpildvaras org?ni, val?ta, valsts simbolika.
Tom?r pag?jušajos 20 gados re?l? integr?cija notikusi vien daž?s darb?bas sf?r?s: robežapsardz?b?, muit?, hidrometeorolo?ijas un vides pies?r?ojuma kontrol?, tarifu un produktu kvalit?tes kontrol?; ir izveidota kop?ga telev?zijas un radioraid?jumu organiz?cija. Kopum? process sv?rst?jies starp periodisku idejas aktualiz?ciju no vienas vai otras puses un idejas nomiršanu dab?g? n?v?. 21. j?nija sarun?s pamat? tikšot skarti ekonomisk?s integr?cijas, tai skait? kurin?m? un ener??tikas un lauksaimniec?bas jaut?jumi. Pag?juš? gada nogal?, kad par?d?j?s inform?cija par pl?noto tikšanos, Krievijas medijos izskan?ja pie??mumi par izš?irošu progresu virz?b? uz feder?las vai vismaz konfeder?las valsts izveidi. Tom?r Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko vair?kk?rt kopš t? laika izteicies pret?ji.
5. j?nij?, atbildot uz blogera Jegora ?ebjadoka iesniegumu, Baltkrievijas Republikas Prezidenta administr?cija pazi?ojusi, ka Baltkrievijas puse sarun?s vad?sies no savas valsts interes?m un „neapšaub?mas suverenit?tes saglab?šanas”.
Comentarios